Šo interviju drīzāk gribās saukt par sarunu, par sarunu ar draugu, kuru pazīstam ilgi, bet iespējams nezinām tās mazās ikdienas lietas, kas viņu veidojušas kā personību, ko satiekam ikdienā. Veidojot šo žurnālu, jautājām darbiniekiem, par kuru no kolēģiem viņi vēlētos izlasīt privātāku sarunu, un Arnis bija pārliecinošs līderis balsojumā.
Sarunas laiks ir sakritis ar brīdi, kad Arnis var atskatīties uz savu pirmo gadu uzņēmuma vadītāja amatā.
Uz jautājumu, kāds ir bijis pirmais gads “Knauf” vadītāja krēslā un kas ir tas grūtākais, Arnis atbild, ka palaist vaļā ražošanas vadību ir bijis grūtāk nekā sākumā licies. Atdot rūpnīcas pārraudzību jaunās, gādīgās rokās... un tomēr grūti palaist.
“Rūpnīcas direktora amats turpat desmit gadu garumā ir mans garākais līdz šim karjerā, un “Knauf” kopumā, un tas patiešām nenācās viegli, pie kam biju un esmu drošs, ka cilvēki ražošanā ir zinoši, atbildīgi, patstāvīgi un katrs savā vietā. Es ceru, ka man ir izdevies palaist vaļā šo amatu, un es noteikti varu teikt paldies Artūram Ozoliņam, kurš mani ik pa laikam iesaista dažādos jautājumos, un es savas zināšanas varu viņam nodot īstajā laikā un vietā.
Uz “Knauf” es atnācu 2007.gada augustā, kā strādājošs students, ar divu gadu pieredzi uzņēmumā “Grindeks”, un sāku strādāt kā ķīmiķis. Pēc diviem gadiem 2009.gadā saņēmu piedāvājumu vadīt laboratoriju, un šo amatu es ieņēmu četrus gadus. Tad sekoja darba piedāvājums izveidot Izpētes un attīstības centru jeb R&D centru, taču šo darbu es veicu neilgi, tikai desmit mēnešus, jo tiku atsaukts atpakaļ uz ražošanu kā ražošanas tehnologs. 2014.gada nogalē, tā laika “Knauf” vadītājs Kazimirs Buzikevičs man izteica piedāvājumu vadīt visu rūpnīcu. Tas bija pietiekami atbildīgs lēmums no abām pusēm, trīsdesmitgadniekam uzticēt un uzņemties vadīt rūpnīcu. Toreiz uzņemoties rūpnīcas vadību bija daudz pārdomu, bija arī bažas par pienākumiem un spēju ar tiem tikt galā. Arī tagad bija līdzīgi ar piedāvājumu vadīt visu uzņēmumu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi adekvāti katram domājošam cilvēkam izjust bažas un šaubas par šādiem jauniem karjeras pavērsieniem un lēmumiem. Jāsaka, gan, ka šoreiz ļoti palīdzēja un joprojām palīdz manu kolēģu atbalsts. Es vadu jau līdz šim ļoti veiksmīgu uzņēmumu ar nozares profesionāļiem tā vadībā.
“Knauf” ir mana ilgstošākā darba vieta, uzņēmums, kurš man ir devis neskaitāmas iespējas un jā – ir ļāvis arī piedzīvot iespējas kļūdīties, bet vienmēr ar plašu skatu uz nākotni.”
Jautājot, “Kas Tu esi “Knauf?””, Arnis saka, ka tas gan ir grūts jautājums.. Laikam jau viens no 40,000 darbiniekiem… “Mēs dažkārt jokojam, ka tik liels darba stāžs, tad jau pamatlīdzeklis, bet ja nopietni, es ceru, ka mani septiņpadsmit gadi uzņēmumā ir labs balsts uzņēmuma attīstībai un lielāku ambīciju realizēšanai.”
Arnis uzsver, ka pirmais gads vadītāja amatā ir ļāvis iepazīt to uzņēmuma daļu, ko līdz šim nav pārzinājis, un tagad var līdzvērtīgi runāt par visiem uzņēmuma procesiem kontekstā ar mērķiem un rezultātiem. “Mēs ilgu laiku esam bijuši ļoti veiksmīgi, strādājot ar astoņām līdz desmit produktu grupām, taču tirgus un patērētāju paradumi mainās, un mums ir jābūt tiem, kas veido šos jaunos paradumus būvniecības jomā. Līdz ar to esmu ļoti gandarīts, ka uzņēmuma “Knauf” globālās “Knauf” 100 stratēģijas viens no stūrakmeņiem ir jaunu produktu attīstība, par mērķi nosakot 15% apgrozījuma sasniegt tieši ar jauno produktu pārdošanu.
Privātajā jomā mani mērķi ir vienkārši, no pieredzes zinu, ka pirmie divi gadi jaunā amatā ir nepārtraukts un ļoti dinamisks skrējiens, un esmu cieši nolēmis ievērot veselīgas robežas, lai mans darbs neievelkas garās vakara stundās vai brīvdienās, lai varu ar kvalitatīvu enerģiju būt klātesošs vadītājs. Man ir ļoti svarīgs laiks ģimenei, meitām, hobijiem un kaut nedaudz, bet arī priekš sevis. Es uzskatu, ka tas ir nozīmīgi mums katram palikt svarīgam pašam priekš sevis, arī kā personībai.”
Par izaicinājumiem taujāts Arnis stāsta: “Lielākie izaicinājumi, strādājot “Knauf”, ir paspēt izdarīt visu, kas, protams, nav iespējams.. Saku to arī saviem kolēģiem - tas ir prioritāšu jautājums, domāt par prioritātēm ilgtermiņā un nesadegt, darot un izpildot katru iniciatīvu. Mūsu ikdienā ir tik daudz ideju, projektu, iniciatīvu, un gribētu, lai mēs darītu kvalitatīvi, nevis virspusēji.
Strādājot “Knauf”, visvairāk prieka man sagādā pati vide un kolēģi, jo mēs paši esam tie, kas ir atbildīgi par vidi sev apkārt. Atklātība – tā ir īpašība, kuru laikam es novērtēju visaugstāk, un meklēju sev apkārt cilvēkus, kuri ir atklāti. Ja ir uzticēšanās pilna vide un vārda turēšana, tad viss ir iespējams.
Ja man būtu viena unikāla iespēja kaut ko mainīt šajā pasaulē, es, visticamāk, atstātu visu, kā ir. Jebkurš notikums ir mūsu dzīves sastāvdaļa, kas kaut kādā veidā mūs papildina un veido, un tam visam ir vieta būt. Šķiet, ka viss pasaules skaistums ir tajā, kas notiek. Protams, kā cilvēkam, man gribētos izslēgt traģēdijas, bet viss pārējais – labais, skumjais, lai paliek.”